Atņemtās vēstules
Arvīds Zemītis (1905–1941). Latvijas Politiskās policijas darbinieks. Arestēts 1940. gada 18. jūlijā. Pēc aresta aizvests uz Maskavu, kur notika izmeklēšana. Gada nogalē pārvietots atpakaļ uz Latviju. Nāves sods piespriests 1941. gada 3. jūnijā. Nošauts Rīgas Čekā 22. jūnijā.
Ģimenē bija sieva Rita (24 g.v.) un dēls Ivars (2 g.v.), kuri dzīvoja Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Vēstuli 1940. gada 13. oktobrī rakstīja A. Zemīša māsa Alise Švarckopa, kura dzīvoja Berlīnē (Vācija). Tā adresēta A. Zemītim un viņa sievai un sūtīta uz mājas adresi. Nav zināms, kā vēstule nonāca Čekā. Iespējams, to atsavināja kratīšanas laikā vai konfiscēja pastā.
Mīļais Arvīd x Rita!
Nesaprotu, kas ar Jums ir noticies, ka neviens pats neraksta. Ari Mamma man nav nemaz vairs rakstījuse. Ceru, ka Jums iet tāpat kā agrāk labi. Ja veseli esiet, tad gan uzrakstiet kā Jums iet? –
Pie mums visi ir veseli. Mazais Ritulis aug un barojās un visi brīnās, kas par gudru skuķi ir palicies. T. i. es tikai ar Ritiņu viena jau ilgāku laiku esmu mājās, jo kā jau Jums rakstīju, mans vīrs atrodās Francijā. Citādi, kā jau kaŗa laikos viss ir palicies pie veca.
Ceru uz drīzu atbildi un visu labāko vēlu Jums abiem.
Alice
Kā iet Ivariņam?
Pēteris Pantalons (1899–1942). Zemnieks. Arestēts 1940. gada 29. septembrī un apsūdzēts par “cīņu pret revolucionāro kustību”, jo bija paramilitārās Aizsargu organizācijas biedrs. 1941. gada 9. jūnijā piespriesti 10 gadi cietumā un 5 gadi nometinājumā (dzīve ārpus cietuma noteiktā vietā, bez tiesībām to pamest). 23. vai 24. jūnijā pārvietots uz PSRS. Mira ieslodzījumā “Ivdeļlagā” (Krievija) 1942. gada 31. martā.
Ģimenē bija sieva Rozālija (1902–?) un meitas Rozālija (9 g. v.) un Līvija (4 g. v.). Ģimene dzīvoja Bauskas apriņķa Kurmenes pagasta “Tīrumu” mājās. Pēckara gados P. Pantalona atraitne Rozālija atbalstīja nacionālos partizānus, un 1950. gada 6. jūnijā tika arestēta.
1941. gada aprīlī vecākā meita Rozālija rakstīja vēstuli Staļinam ar lūgumu atbrīvot tēvu no apcietinājuma. Viņš atradās Jelgavas cietumā. Vēstuli čekisti pārtvēra.
… aprilī
Mīļo dārgo vadoni.
griežos ar lielu lugšanu pie tevis dargo valdniek apželojieties par mūsu tētiņu viņš patreiz ir jelgavas central cietuma. Viņu sauc Pēters Pantalons Friča dēls no Kurmenes pagasta Tīrumu mājām. Viņu aizveda Febrari. Mīļo dargo Staļin nestajiet mūsu lūgšanas bez ieveribas. Dargo Vādoni esi tin žēligs par mūsu tētiņu. Mīļo Vādoni Man tikai 9 gadi un Māsiņai 4 gadi. Mīļi mīļi ludzam
Rozalija Pantalons,
Līvija Pantalons.
Maskavā
Mūsu Vadonim
Biedrim Staļinam
Kristaps–Arnolds Ordelovskis (1900–1941). Strādnieks. Arestēts 1940. gada 7. augustā un apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas Politisko policiju. Nāves sods piespriests 1941. gada 1. aprīlī. Nošauts Rīgas Čekā 26. maijā.
Ģimenē bija sieva un trīs dēli. Jaunākais (12 g. v.), zīdaiņa vecumā pārciestas slimības dēļ bija kļuvis par invalīdu un nespēja patstāvīgi pārvietoties. Ģimene dzīvoja Jelgavā.
Vēstule rakstīta uz smēķējamā papīra. K. Ordelovskis 1940. gada 16. augustā mēģināja to nelegāli nosūtīt no Jelgavas cietuma. Uzraugs, kuram viņš vēstuli uzticēja, lūdzot nogādāt sievai, atdeva to cietuma priekšniekam. K. Ordelovska tuvinieki vēstuli nesaņēma, un nav zināms, vai sarakstīšanās turpmāk bija iespējama.
kad lasi tad paliec apakšā baltu
Sveika mīļo sieviņ es nezinu vai tu manas vēstules saņem vai ne. Kāpēc tu man neatraksti. Sūtitos produktus es sanemu bet veļu aiz pārpratuma tev atdeva atpakaļ. Kas atiecās uz manu lietu tad par to man tev nav ko rakstīt tu pati zini par ko mani apvaino. Vienigais ja mani varetu pret kadu galvošanu atlaist līdz tiesai, bet ari tas ir gruti ticams. Ar savu likteni esmu samierinājies. Uzturs diezgan labs, tikai māga atkal moca –– grēms no skābās maizes cukuru zinams tikpat ka nemaz un gaļas tāpat, bet ar to vainu nemirst.
Es no šejienes sevis laba darīt nekā nevaru. Adv. veismaņa švāgars –– Sneiders –– ir cietuma priekšnieks, no viņa daudz kas atkarajās. Ludzu iesuti man veļu un zeķes, adatu un diegu, kemmites, spogulīti un serkociņus, smēķet man gan vel pagaidam ir bet “Ogre un papiritis par ļaunu nebūtu. Edienu ludzu nesūti jo jums jau pašiem vairs nav ko est. Raksti ka jums jums visiem iet un ko dariet. vai naudu saņēmi un cik vai ruksītis vēl ir un atraksti ko zeni dara un kā jūs uz priekšu domajiet iekārtot savu dzīvi. tikai no dieva puses nevienam ne viena vārda pat berniem ne par to kā tu sanemi šo zimiti. gaidu atbildi pa pastu.
Arnolds
Nikolajs Karlins (1919–?). Šoferis. Arestēts 1941. gada 26. aprīlī un apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas Politisko policiju. 1941. gada 23. vai 24. jūnijā, viņš tika izvests uz Astrahaņas cietumu (Krievija). Nāves sods piespriests 19. decembrī. Iespējams, nošauts Soļiļeckas cietumā, taču datums nav zināms.
Ģimenē bija sieva Doba (1920–?), kura dzīvoja Rīgā un gaidīja bērnu. Sakarā ar to, ka Karlini bija ebreji, nav zināms, vai Dobai un bērnam izdevās izdzīvot nacistu okupācijas laikā.
Vēstuli Doba sūtīja 1941. gada 9. jūnijā uz Rīgas Centrālcietumu.
9/VI.41.
Mīļais Nikulīt!
Nupat atnācu no darba, rakstīšu šito vēstuli. Es nožēlo ka tu tik rēti var rakstīt, jo es dabūju tavu otro vēstuli tikai ceturtā Jūnijā, Tu var var iedomāties, ka tas ir manz vienīgais prieks pašlaik, un tāpēc lasu katru tavu vēstuli dažadas reizes nedeļā. Par sevi man daudz nav ko rakstīt. Strādāju, pagaidām jūtos diezgan labi, biju pie ārsta, viss ir kārtībā. Galvenais ka tās viss nāks laikā, tikai gribētu jau tevi sagaidīt. Es jau daudz reiz domā, cik jauna es esmu, un kāds liktenis man ir dzīvē nolemts, Nikulīt, es zinu ka tev arī nav viegli parciest tos grūtumus, bet man tas ir divkārši, jo domājot par nākošo man paliek grūti. Tu jau par daudz palaidies uz maniem vecākiem, bet tā lieta nav tā. Ja tu redzētu manu māti, ar desmit gadiem vecāka, jo viņa to viss pārdzīvo kopā ar manim. Nikulit es to labi zinu, cik es tev pazīstu, ka tu pats arī neesi vainīgs savā likteni, bet tagad par vēlu…
Nekas kadreiz satiksimies atkal un turpināsim dzīvot atkal laimīgi kā kā kadreiz bija, bet šoreiz tas būs kopā ar mūsu bērnu. Tu man raksti par staigāšanu. A kam tad? Tu jau labi zini, ka nemīlu pati staigāt, tā tad iznāc katru vakaru sēdēt mājā, un gaŗlaikot.
Nikulīt, rīt man jāiet pie prokurora. Varbūt es dabūšu atļauju tad es sūtīšu tev paciņus. Naudu esmu jau divreiz sūtījusi. Pirmo laikam esi jau dabūjis. Raksti man cik bieži lai tev sūtītu. tikai tāpēc ka lasu katru kapeiku, man vēlāk būs jāiztiek no tā nauda, kas man būs, un daudz es nevaru salasīt, jo es ēdu pusdienas, maksāju par dzīvokli un jāsūt tevi. Bez tam ka tu zini mēs parakstījāmies uz valsts aiznēmumu mēneša alga uz desmit mēnešiem, man iznāk norēķināt ap 30 rubļ. tā ka man daudz nepaliek pāri, un galvenais es pabalstu no darba vietas nedabūšu, man būs ļoti grūti. Nekā nevar darīt, tā ir nolemts.
Nikulīt tu man prasiji manu fotogrāfiju es ielikšu. Nu par dzīvokli viss ir kārtībā. Es tur biju svētdienā. Viss ieliku naftelinā, pārsēgu ar papīru, viss gaid uz mums, kad iegāju man bija tāds iespaids kā pēc mironiem viss ieskatās,
kā pēc mironiem viss ieskatās, izraudājos un aizgāju.
Fiļkova aizbrauks uz jūrmalu
pagājušā nedeļā biju pie taviem vecākiem, viņi slikti izkātās kā tēvs tā arī māte. Viņi ļoti sāpīgi to viss pārdzīvo. Niki, ka tu raksti tad sveicīnā arī viņiem, jo es viņiem kadreiz iedod tavas vēstules lasīt. Nu es domāju pabeigt, gribu tev pateikt ka dabūju savu plato mēteli, un vakar es taisiju sev cepuri. Ārā ir ļoti auksti, vēji un bez tā nevarēju iztikt. Tava māte man lūdza izbraukt, viņa īrēja dubultos vienu istabu bet es tomēr nebraukšu jo atvalinājumu nedabūšu un pa sesdienām braukt man nekādas intereses nav. Tā tad palikšu Rīgā visu vasaru. Nu Nikiņka esi sveiks, raksti man plašak cik tu var. Tava vēstule ir mans vienīgais prieks.
sveiki mīlais skūpstīsimies karsti.
Tava sieva Doba.
Mājā viss pa vecam. tēvs vēl pa drusku strādā. Māsa brāļi ir izturējuši savus pārbaudījumus. Mama nupat iegāja viņa tev sirsnīgi sveicinā.
Laimons Donis (1916–1941). Nelegālās komunistiskās partijas biedrs 1930. gados. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 19. jūlijā iecelts par armijas Zemgales divīzijas politisko vadītāju. Arestēts 2. augustā un apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas Politisko policiju. Nāves sods piespriests 1940. gada 11. decembrī. Nošauts Rīgas Čekā 1941. gada 15. janvārī.
Ģimenē bija sieva Olga (1904–?), un 1940. gada 6. oktobrī piedzima dēls Andris. Savu tēvu viņš nekad nav saticis. Ģimene dzīvoja Jelgavā.
Olga nosūtīja vīram 2 vēstules: 28. oktobrī uz Rīgas Centrālcietumu un 5. novembrī – uz Čeku. 5. novembra vēstules augšējā daļā rakstītās divas rindas nav Olgas rokrakstā, un to autors nav zināms.
Jelgavā 5.11.40.
Andrējs. Andrējs. Andris. Andrītis.
Andrītis mums ir maza spoža zvaigznīte. Andrējs –– vīrišķīgais.
Mīļais vecīt!
Sveicam Tevi abi ar Andri. Esam laimīgi ļoti laimīgi par Tavu vēstuli. Tu jautā, kā jūtos, to lai Tev pastāsta rudenītis ar savam asaram un smagajam nojautām. Klausoties viņa sapratīsi mani es pati un mana dzīve līdzīga rudenim. Mazais Andris ir liels zens dzimuma svars 4 kil 100 gr. un garums 55 cm. nu redzi vecīt vai tas nav liels, un tagad tik tiko vairs varu panest. Vecīt kaut Tu zinātu cik mīļš cik ļoti mīļš tāds maziņš cilvēciņš, ja esi saņemis kartiņu kuru rakstīju pagajušo menesi 28 tad Tu jau zini kā 6 novembri Andris būs 1 mēnesi vec. Dzīvojam labi par mums neskumsti. Sveicieni Tev no Andas viņa bij pie mums svetdien. Tēti ari gaidijām, tas neatbrauca. Tētis tagad stradās Skrundā, bus mums tuvāki. Vecais Papelis ņemas ar savam mašinām un Līziņa ar savu saimniecibu, mūsu vecais tetis ari nav vēl parbraucis, nokulšot tad braukšot mājas. Nu vecīt mīlo mīļo veco circeni mazais zaķīts neļauj man vairak ar Tevi runāties, viņš knukst jau pa savu gultiņu ja neklausu tad kliedz šis mazais pavelnieks. Es gluži labi nesaprotu Tavu adresi šaubos vai Tu saņemsi vēstuli. Ļoti gribetu Tev iesutit veļu jā atļautu līdz šim mums neatļāva. Vecīt kā Tu doma vai uz personīgu tikšanos es nedrikstu ceret? Mīļiem glāstiņiem ielieku 2 markas.
Vecenīte un dēliņš
Uz aploksnes:
L. Donim
Brīvības ielā 37
Izmeklēšanas daļā NKVD –– LPS[R]
Rīgā.
Jelgavā 5.11.40.
Andrējs. Andrējs. Andris. Andrītis.
Andrītis mums ir maza spoža zvaigznīte. Andrējs –– vīrišķīgais.
Mīļais vecīt!
Sveicam Tevi abi ar Andri. Esam laimīgi ļoti laimīgi par Tavu vēstuli. Tu jautā, kā jūtos, to lai Tev pastāsta rudenītis ar savam asaram un smagajam nojautām. Klausoties viņa sapratīsi mani es pati un mana dzīve līdzīga rudenim. Mazais Andris ir liels zens dzimuma svars 4 kil 100 gr. un garums 55 cm. nu redzi vecīt vai tas nav liels, un tagad tik tiko vairs varu panest. Vecīt kaut Tu zinātu cik mīļš cik ļoti mīļš tāds maziņš cilvēciņš, ja esi saņemis kartiņu kuru rakstīju pagajušo menesi 28 tad Tu jau zini kā 6 novembri Andris būs 1 mēnesi vec. Dzīvojam labi par mums neskumsti. Sveicieni Tev no Andas viņa bij pie mums svetdien. Tēti ari gaidijām, tas neatbrauca. Tētis tagad stradās Skrundā, bus mums tuvāki. Vecais Papelis ņemas ar savam mašinām un Līziņa ar savu saimniecibu, mūsu vecais tetis ari nav vēl parbraucis, nokulšot tad braukšot mājas. Nu vecīt mīlo mīļo veco circeni mazais zaķīts neļauj man vairak ar Tevi runāties, viņš knukst jau pa savu gultiņu ja neklausu tad kliedz šis mazais pavelnieks. Es gluži labi nesaprotu Tavu adresi šaubos vai Tu saņemsi vēstuli. Ļoti gribetu Tev iesutit veļu jā atļautu līdz šim mums neatļāva. Vecīt kā Tu doma vai uz personīgu tikšanos es nedrikstu ceret? Mīļiem glāstiņiem ielieku 2 markas.
Vecenīte un dēliņš
Uz aploksnes:
L. Donim
Brīvības ielā 37
Izmeklēšanas daļā NKVD –– LPS[R]
Rīgā.
Jelgavā 5.11.40.
Andrējs. Andrējs. Andris. Andrītis.
Andrītis mums ir maza spoža zvaigznīte. Andrējs –– vīrišķīgais.
Mīļais vecīt!
Sveicam Tevi abi ar Andri. Esam laimīgi ļoti laimīgi par Tavu vēstuli. Tu jautā, kā jūtos, to lai Tev pastāsta rudenītis ar savam asaram un smagajam nojautām. Klausoties viņa sapratīsi mani es pati un mana dzīve līdzīga rudenim. Mazais Andris ir liels zens dzimuma svars 4 kil 100 gr. un garums 55 cm. nu redzi vecīt vai tas nav liels, un tagad tik tiko vairs varu panest. Vecīt kaut Tu zinātu cik mīļš cik ļoti mīļš tāds maziņš cilvēciņš, ja esi saņemis kartiņu kuru rakstīju pagajušo menesi 28 tad Tu jau zini kā 6 novembri Andris būs 1 mēnesi vec. Dzīvojam labi par mums neskumsti. Sveicieni Tev no Andas viņa bij pie mums svetdien. Tēti ari gaidijām, tas neatbrauca. Tētis tagad stradās Skrundā, bus mums tuvāki. Vecais Papelis ņemas ar savam mašinām un Līziņa ar savu saimniecibu, mūsu vecais tetis ari nav vēl parbraucis, nokulšot tad braukšot mājas. Nu vecīt mīlo mīļo veco circeni mazais zaķīts neļauj man vairak ar Tevi runāties, viņš knukst jau pa savu gultiņu ja neklausu tad kliedz šis mazais pavelnieks. Es gluži labi nesaprotu Tavu adresi šaubos vai Tu saņemsi vēstuli. Ļoti gribetu Tev iesutit veļu jā atļautu līdz šim mums neatļāva. Vecīt kā Tu doma vai uz personīgu tikšanos es nedrikstu ceret? Mīļiem glāstiņiem ielieku 2 markas.
Vecenīte un dēliņš
Uz aploksnes:
L. Donim
Brīvības ielā 37
Izmeklēšanas daļā NKVD –– LPS[R]
Rīgā.
Mīļo vecīt!!!
Sveicam Tevi abi ar mazo Andri, esam abi veseli un ļoti stipri, visas bēdas pieciešam virišķīgi. Kas mīl tas nepazūd. Andris dzima 6. ok. pl 14.25 m. ir liels liels puika. Visiem mums iet labi Anda iet skolā Tētis ar 1 novembri strādās Skrundā tad būs mums tuvāki.
24 novembri sākšu ari pate strādāt. Vecīt nepieciešamo ņem vietējā veikalā –– naudu mēs ar Tēti Tev sūtisim.
Par mums lūdzu neskumsti mes dzīvojam labi.
Andriša dēļ veciš esi taisnīgs un stiprs.
28.10.40.
Skupstam
dēliņš un vecenīte
Laimonim Donis
Centrāl cietumā
Rīga
O. Donis. Rožu ielā 1. dz. 19. Jelgavā.
Mīļo vecīt!!!
Sveicam Tevi abi ar mazo Andri, esam abi veseli un ļoti stipri, visas bēdas pieciešam virišķīgi. Kas mīl tas nepazūd. Andris dzima 6. ok. pl 14.25 m. ir liels liels puika. Visiem mums iet labi Anda iet skolā Tētis ar 1 novembri strādās Skrundā tad būs mums tuvāki.
24 novembri sākšu ari pate strādāt. Vecīt nepieciešamo ņem vietējā veikalā –– naudu mēs ar Tēti Tev sūtisim.
Par mums lūdzu neskumsti mes dzīvojam labi.
Andriša dēļ veciš esi taisnīgs un stiprs.
28.10.40.
Skupstam
dēliņš un vecenīte
Laimonim Donis
Centrāl cietumā
Rīga
O. Donis. Rožu ielā 1. dz. 19. Jelgavā.
Rūdolfs Bergmanis (1891–1941). Zemnieks. Arestēts 1940. gada 31. decembrī un apsūdzēts par sadarbību ar Latvijas Politisko policiju. Nāves sods piespriests 1941. gada 11. jūnijā. Nošauts Rīgas Čekā 22. jūnijā.
Ģimenē bija sieva Emīlija (1892–?) un dēls Kārlis (1925–1945), kuri dzīvoja Liepājas apriņķa Kalētu pagasta “Krūzēnu” mājās. Kārlis mira nacistu koncentrācijas nometnē Buhenvaldē.
Vēstuli R. Bergmanis rakstīja no Rīgas Centrālcietuma 1941. gada 16. februārī, taču tā netika nosūtīta, un tuvinieki to nav saņēmuši.
R.C.C. 16. II 1941 g.
Esiet sveicināti!
Busi tik mīļa un labiņa atsūti man siltu veļu un koka tupeles. Man loti ātri iznāca rakstīt šo vēstuli un tapēc ļoti steidzos. Tiešam nezinu ka Tu nokartojies ar dzīvokli. Atraksti ka dzivojiet un ka manam dēlam labi iet ar mācīšanos. Lai mans dēls man uzraksta lielu vēstuli lai man būtu labi daudz ko lasit. Būtu jau labi ja Tu varetu atsutīt ari kadas zeķes šis jau galigi nobeigušas. ari dvieli un kadu gabaliņu ziepes vairak neko neiedrošinajos no Tevis prasīt. Tu to vari visu atsutit pa pastu.
Paliekat visi mīļi sirsnīgi sveicinati ar ilgosanos gaidišu no jums atbildi
Ar sveicienu!
Rudis
Vēstules oriģinālais teksts:
R.C.C. 16. II 1941 g.
Esiet sveicināti!
Busi tik mīļa un labiņa atsūti man siltu veļu un koka tupeles. Man loti ātri iznāca rakstīt šo vēstuli un tapēc ļoti steidzos. Tiešam nezinu ka Tu nokartojies ar dzīvokli. Atraksti ka dzivojiet un ka manam dēlam labi iet ar mācīšanos. Lai mans dēls man uzraksta lielu vēstuli lai man būtu labi daudz ko lasit. Būtu jau labi ja Tu varetu atsutīt ari kadas zeķes šis jau galigi nobeigušas. ari dvieli un kadu gabaliņu ziepes vairak neko neiedrošinajos no Tevis prasīt. Tu to vari visu atsutit pa pastu.
Paliekat visi mīļi sirsnīgi sveicinati ar ilgosanos gaidišu no jums atbildi
Ar sveicienu!
Rudis
Teksts latviešu literārā valodā:
R.C.C. 16. II 1941 g.
Esiet sveicināti!
Būsi tik mīļa un labiņa: atsūti man siltu veļu un koka tupeles. Man ļoti ātri iznāca rakstīt šo vēstuli un tāpēc ļoti steidzos. Tiešam nezinu, kā [lai] Tu nokārtojies ar dzīvokli. Atraksti, kā dzīvojat un kā manam dēlam labi iet ar mācīšanos. Lai mans dēls man uzraksta lielu vēstuli, lai man būtu labi daudz ko lasīt. Būtu jau labi ja Tu varētu atsūtīt arī kādas zeķes šīs jau galigi nobeigušās. Arī dvieli un kādu gabaliņu ziepes. Vairāk neko neiedrošinājos no Tevis prasīt. Tu to vari visu atsutīt pa pastu.
Palieciet visi mīļi, sirsnīgi sveicināti. Ar ilgošanos gaidīšu no jums atbildi.
Ar sveicienu!
Rūdis (Teksts latviešu literārā valodā)
R.C.C. 16. II 1941 g.
Esiet sveicināti!
Busi tik mīļa un labiņa atsūti man siltu veļu un koka tupeles. Man loti ātri iznāca rakstīt šo vēstuli un tapēc ļoti steidzos. Tiešam nezinu ka Tu nokartojies ar dzīvokli. Atraksti ka dzivojiet un ka manam dēlam labi iet ar mācīšanos. Lai mans dēls man uzraksta lielu vēstuli lai man būtu labi daudz ko lasit. Būtu jau labi ja Tu varetu atsutīt ari kadas zeķes šis jau galigi nobeigušas. ari dvieli un kadu gabaliņu ziepes vairak neko neiedrošinajos no Tevis prasīt. Tu to vari visu atsutit pa pastu.
Paliekat visi mīļi sirsnīgi sveicinati ar ilgosanos gaidišu no jums atbildi
Ar sveicienu!
Rudis
Staņislavs Belkovskis (1902–1941). Literatūrkritiķis, tulkotājs un dzejnieks. Arestēts 1940. gada 2. augustā un apsūdzēts par to, ka, būdams sociāldemokrāts, atteicās pievienoties komunistiskajai partijai. Nāves sods piespriests 1941. gada 3. jūnijā. Nošauts Rīgas Čekā 22. jūnijā.
Ģimenē bija sieva un meita Adele (1929–2013), kuras dzīvoja Rīgā.
Vēstule, kuru S. Belkovskim 1941. gada 1. maijā sūtīja Adele, rakstīta latgaliski un ilustrēta ar zīmējumu. Uz vēstules ir čekas darbinieka piezīme krievu valodā.
Oriģinālais teksts latgaliski:
Reigā
1941 g. 1 V.
Mīlū papeņ!
Šudin ir 1. maijs. Man beja masaleņas un es navaru īt gōjīnī reizē ar školu. Mama gon gōja gōjīnī. Šudin es izgōju pyrmū reizi ōrā, jo beja sylts. Vysas draudzines īt uz 1905 goda parku, bet man ir bailes īt, ka nasaslymstu. Školā man īt labi. Myusīm beja kontroles dorbs matemātikā. Kontroles dorbā man ir 5. Šūgod es arī labi zeimoju. Vyslobōk man izdadūdās karikatūras. Vyspōr tagad es sōku labi mōcētīs. Obas ar mamu asom vasalas. Mama man uzdōvynōja “Ļaudīs”, “Boltū gromotu” un “Nu kurīnes cielīs cylvāks”
Daudz laimeites vorda dīnā nu manis un mamas! ADA
Teksts latviešu literārā valodā:
Rīgā
1941 g. 1 V.
Mīļo papiņ!
Šodien ir 1. maijs. Man bija masaliņas un es nevaru iet gājienā reizē ar skolu. Mamma gan gāja gājienā. Šodien es izgāju pirmo reizi ārā, jo bija silts. Visas draudzenes iet uz 1905 gada parku, bet mani ir bailes iet, ka nesaslimstu. Skolā man iet labi. Mums bija kontroldarbs matemātikā. Kontroles darbā man ir 5. Šogad es arī labi zīmēju. Vislabāk man padodas karikatūras. Vispār tagad es sāku labi mācīties. Abas ar mammu esam veselas. Mamma man uzdāvināja “Ļaudīs”, “Balto grāmatu” un “No kurienes cēlies cilvēks”.
Daudz laimītes vārda dienā no manis un mammas! ADA